Bendija vēsture

 

 

 

 

 

Rīgas bendija komanda 1922
Rīgas pilsētas bendija komanda sacensībās Tallinā 1922. gads
Igaunijas sporta žurnāla "Eesti Spordileht" foto, 1922.

VĒSTURE


Rīgā pirmā bendija spēle notika 1911. gadā. No 1920. līdz 1933. gadam Latvijā regulāri notikuši bendija čempionāti. Šī spēle bija pazīstama Latvijā arī PSRS laikos. Kopš valsts neatkarības atjaunošanas bendija tradīcijas aizmirstas. 2006. gada janvārī nodibināta Latvijas Bendija federācija ar mērķi ieviest Eiropā, Krievijā un Amerikā populāro spēli arī mūsu valstī.

Mūsdienu bendija sākums meklējams Anglijā 19. gs vidū. Pats vārds „bandy” ir velsiešu izcelsmes (kas savukārt cēlies no senās teitoņu valodas vārda bandja) un nozīmē saliektu nūju.

Vēsture liecina, ka bendijam līdzīga spēle bija pazīstama vēl senajā Ēģiptē pirms 4 tūkstošiem gadu. Atrasti ap 480 gadu pirms mūsu ēras tapuši sienas gleznojumi, kas liecina, ka bendijam līdzīgu spēli bija iecienījuši arī senie grieķi. Viduslaiku Eiropā izplatījās dažādas bendijam līdzīgas spēles: Francijā hocwuet, Anglijā hawkey un hockey, Īrijā hurling, Velsā bandy, Skotijā shinty, Gruzijā lelo, Islandē knattleikr. Bandy, hockey, knattleikr, shinty spēlēti gan vasarā uz zāles, gan ziemā uz ledus.

Anglijas ziemeļaustrumu pilsētiņa Berifena (Bury Fen) tiek uzskatīta par mūsdienu bendija dzimteni. Tāpēc Berifenas bendija klubs ir senākais un slavenākais. Arī tāpēc tādos pazīstamajos Anglijas futbola klubos, kā Sheffield United un Nottingham Forest tradicionāli ir arī ziemas sporta veida – bendija - komandas.

Pirmais starptautiskais bendija mačs notika starp Anglijas un Nīderlnades komandām 1891. gadā. Gadsimtu mijā bendijs strauji izplatījās Eiropā, Krievijā un Amerikā. 1955. gadā nodibināta Starptautiskā Bendija federācija. Kopš 1957. gada regulāri notiek Bendija pasaules čempionāti.

2004. gadā, Atēnu olimpisko spēļu laikā, bendijs tika oficiāli atzīts par olimpisko sporta veidu.